Kā noteikt mājas apkures siltuma vajadzību?

Ja zināt tikai mājas platību, apkures izmaksu salīdzinājums balstās uz vispārīgu pieņēmumu. Precīzākam sākumpunktam vajadzīgs siltuma daudzums, ko gada laikā saņem telpas. To var meklēt energosertifikātā vai piesardzīgi novērtēt no uzskaites datiem. Šeit nošķiram trīs bieži sajauktus lielumus: ēkas siltuma vajadzību, nopirkto enerģiju un iekārtas jaudu.

Vispirms noskaidrojiet, kuru skaitli meklējat

Gada siltuma vajadzību izsaka kWh/gadā. Tā nav katla jauda kW un ne vienmēr sakrīt ar rēķinā redzamajām kurināmā vai elektrības kWh. Iekārta patērē enerģiju, lai piegādātu siltumu, un attiecība ir atkarīga no lietderības vai sezonālās efektivitātes. Siltumsūknis pārvieto siltumu, tāpēc tā elektrības patēriņu nevar bez pārrēķina ievadīt kā telpām piegādāto siltumu. ASV Enerģētikas departaments skaidro šo atšķirību.

Izlasiet energosertifikāta pareizo rindu

Ja mājai ir energosertifikāts, meklējiet rādītāju tieši telpu apkurei. Pārbaudiet, vai tas dots kWh/m² gadā vai kWh gadā, un izmantojiet sertifikātā norādīto references platību, nevis pieņēmumu par visu ēkas platību. Ja rādītājs ir īpatnējs, gada daudzumu iegūst, reizinot to ar attiecīgo platību. Nejauciet apkuri ar karstā ūdens sagatavošanu, ventilāciju, dzesēšanu vai kopējo primārās enerģijas rādītāju.

Latvijas energosertifikācijas noteikumu paraugā apkures un karstā ūdens rādītāji ir atsevišķi. Sertifikāts ir novērtējums pēc noteiktas metodikas, nevis nākamās ziemas rēķina garantija. Ja pēc tā izsniegšanas mainīta izolācija, logi, ventilācija vai apkurināmā platība, lūdziet ekspertam izvērtēt vecā novērtējuma lietojamību. Dokumentā atšķiriet aprēķināto un izmērīto rādītāju; tiem nav obligāti jāsakrīt.

Ja ir tikai rēķini, veidojiet piesardzīgu novērtējumu

• Savāciet pilnu apkures sezonu un, ja iespējams, vairākus gadus; atzīmējiet, vai māja visu laiku bijusi apdzīvota un vienādi silta.
• Pierakstiet patērēto daudzumu sākotnējā mērvienībā, nevis tikai maksājumu eiro. Cenu maiņa nenozīmē tādu pašu siltuma patēriņa maiņu.
• Atdaliet telpu apkuri no karstā ūdens, ēdiena gatavošanas un pārējās elektrības. Ja vienas uzskaites datus nevar droši sadalīt, nesauciet kopējo summu par precīzu apkures vajadzību.
• Kurināmajam pārbaudiet siltumspēju un iekārtas lietderību; siltumsūknim vajadzīga attiecīgās sistēmas sezonālā efektivitāte, nevis vienā dienā mērīts COP.

Tieši uzskaitīta telpām piegādātā siltumenerģija ir piemērotāks ievaddats nekā kopējais elektrības rēķins. Gāzes vai granulu patēriņš vispirms jāpārvērš piegādātā siltuma novērtējumā, ņemot vērā mērvienības un zudumus. Šo pārrēķinu pārbaudiet kopā ar apkures speciālistu, īpaši ja viens katls silda arī ūdeni. MK noteikumi Nr. 222 ekspluatācijā esošas ēkas novērtējumā paredz faktiskās uzskaites un aprēķina salīdzināšanu.

Pārbaudiet rezultātu pirms sistēmas izvēles

Pierakstiet, no kura gada ir skaitlis, kuras telpas tas aptver un kas palika ārpus tā. Izmēģiniet savu vērtību apkures izmaksu kalkulatorā, salīdzinot ar platības scenāriju. Liela starpība nav iemesls akli izvēlēties lētāko variantu: vispirms pārbaudiet platību, karstā ūdens sadalījumu un mājas lietošanas režīmu. Par pieejamajiem risinājumiem varat lasīt apkures sadaļā.

Svarīga robeža: gada kWh nav maksimālā jauda aukstākajā dienā. Iekārtas jaudu un siltuma sadales piemērotību nosaka ar atsevišķu siltumslodzes aprēķinu. ASV Enerģētikas departamenta rokasgrāmata uzsver pareizas jaudas izvēli un brīdina par pārāk lielas iekārtas biežu ieslēgšanos un izslēgšanos. Kalkulators kalpo scenāriju salīdzināšanai, nevis projektēšanai. Ja ievaddati ir ļoti neskaidri, sagatavojiet zemākas un augstākas vajadzības variantu, lai redzētu, cik jutīga ir izvēle.

Avoti: likumi.lv, www.energy.gov. Ar mākslīgo intelektu ģenerēta ilustrācija. Tā nav konkrēta objekta vai uzstādījuma dokumentāla fotogrāfija un neapliecina atrašanās vietu Latvijā.

Biežākie jautājumi